8.05.2021.
2021. gada aprīlī Kuldīgas novada muzeja krājumā pēc apjomīgiem restaurācijas darbiem atgriezušies arheoloģiskie atradumi no Kundu senkapiem. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam, muzejam bija iespēja veikt visu Kundu kolekcijas senlietu restaurāciju, tādējādi nodrošinot šo unikālo priekšmetu saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kā arī veicinot to turpmāku izpēti un eksponēšanu.
Arheoloģiskajos izrakumos Turlavas Kundu senkapos iegūtās senlietas, kuras glabājas Kuldīgas novada muzejā, ir nozīmīga liecība par Ventas ūdensceļa nozīmi dzelzs laikmeta tirdzniecības un kultūras kontaktu nodrošināšanā, kā arī pierādījums vietējo iedzīvotāju un skandināvu ieceļotāju līdzāspastāvēšanai Kurzemes centrālajā daļā vēlajā dzelzs laikmetā. Līdz šim, runājot par Latvijas teritorijas iedzīvotāju kontaktiem ar skandināviem dzelzs laikmetā, zinātnieki galvenokārt akcentēja Daugavas ūdensceļu un Ālandes upes baseinu. Savukārt pēdējos gados veiktie atklājumi Kuldīgas un Skrundas novadā liek pārvērtēt Ventas ūdensceļa nozīmi tirdzniecības un kultūras sakaru nodrošināšanā vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā. Nesen atklātie un arheoloģiski pētītie Padures Lapsu un Turlavas Kundu senkapi, kuros apglabāti skandināvu ieceļotāji, kā arī 2017. gadā atklātais arābu dirhēmu depozīts pie Skrundas un iepriekš atrastie skandināvu senlietu savrupatradumi paver ceļu pētniekiem Baltijas somu, kuršu un skandināvu tirdzniecības un kultūras kontaktu izpētei un jauniem secinājumiem par materiālo un garīgo kultūru dzelzs laikmetā Rietumlatvijā.
Kundu senkapi atklāti 2016. gada pavasarī, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI; tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) saņēma ziņojumu par mantraču postījumiem un senlietu atradumiem valsts mežā. Pēc ziņojuma saņemšanas nelielus pārbaudes izrakumus senvietā veica VKPAI arheoloģe Sandra Zirne, izpētot divus ugunskapus un secinot, ka objekts iekļaujams Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (Valsts aizsardzības Nr. 9191). Plašākus pētījumus ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Kundu senkapos 2017. gadā veica SIA “Archeo” arheologs Mārtiņš Lūsēns, izpētot deviņus izrakumu laukumus, kuros atklājās vēl trīs kapa vietas. Arheoloģisko izrakumu laikā izpētītos apbedījumos konstatētas ogles, kalcinēti kauli un senlietas, lielākoties lauztas un ar uguns iedarbības pēdām. Apbedīšanas paražas un senlietu formas liecina, ka senkapi saistāmi ar 9.–10. gadsimta skandināvu ieceļotājiem, kuru dzīvesvieta varētu būt atradusies kapulauka apkārtnē.
Arheoloģisko pētījumu laikā Kundu senkapos atrastās senlietas 2019. gadā tika nodotas Kuldīgas novada muzejam. Priekšmetu atrašanās zemē, augsnes ķīmiskais sastāvs, temperatūras svārstības un citi faktori, kā arī krasa vides apstākļu maiņa, izceļot senlietas no zemes, negatīvi ietekmēja to saglabātību. Senlietas bija netīras, sakusušas, deformējušās, ar korozijas uzauguma slāni. Forma, ornamentācija un citas zinātniskajā izpētē svarīgas senlietu pazīmes nebija nosakāmas. Turklāt aktīvi korozijas perēkļi un uz priekšmetiem konstatētā miltveida patina norādīja, ka priekšmetu stāvoklis turpina pasliktināties. Ņemot vērā, ka korozijas procesi turpināja bojāt šos nozīmīgos vēstures avotus un kultūras vērtības, bija nepieciešams pēc iespējas ātrāk šos procesus apturēt un stabilizēt priekšmetu stāvokli. Tādēļ 2020. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu senlietas tika nodotas restaurācijai.
Šobrīd, pateicoties profesionāli veiktai Kundu senkapu senlietu restaurācijai, ir stabilizēts priekšmetu stāvoklis un novērsta to turpmākā bojāšanās. Turklāt korozijas uzauguma slāņa notīrīšana atvieglo priekšmetu zinātnisko izpēti, kā arī padara iespējamu šo kultūras vērtību eksponēšanu muzeja ekspozīcijā un izstādēs.
Kuldīgas novada muzejs izsaka pateicību Valsts kultūrkapitāla fondam par atbalstu unikālās Kundu kolekcijas saglabāšanā!
