25.03.2024.
Godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, 25. martā plkst. 10.00 Kuldīgas novada muzejs aicina uz ziedu nolikšanu un atceres brīdi pie piemiņas akmens Pētera ielā.
Klātesošos uzrunās mācītājs Vjačeslavs Bogdanovs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska, Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts un Kuldīgas novada politiski represēto biedrības vadītājs Uldis Jumiķis. Pasākumā ar dzejas lasījumiem piedalīsies Kuldīgas novada muzeja apmeklētāju centra speciāliste Liene Blūma.
Šogad aprit 75 gadi, kopš 1949. gada 25. martā uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem no Latvijas deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Aptuveni 2500 Kuldīgas apriņķa ļaužu tika aizvesti no savām mājām.
Latvijā 1949. gadā notika otrā un cilvēku skaita ziņā lielākā padomju varas organizētā deportācija. Ar deportācijām centās iebiedēt lauku iedzīvotājus un panākt, lai Latvijas zemnieki, līdzīgi kā tas jau bija noticis citviet Padomju Savienībā, pāriet no personīgajām saimniecībām uz kolhoziem.
Kolektivizācija nebija vienīgais izsūtīšanas cēlonis. Bija noteiktas četras no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izsūtāmo iedzīvotāju kategorijas: kulaki un viņu ģimenes; “bandīti” un nacionālisti, kas atrodas nelegālā stāvoklī, ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto “bandītu” ģimenes locekļi; legalizējušies “bandīti” un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību; “bandītu” atbalstītāju ģimenes locekļi.
Parasti pēc cilvēkiem ieradās naktī un tiem pavēlēja gatavoties ceļam. Cilvēkiem deva laiku paņemt savas mantas, tiesa, reizēm tas bija vien īss mirklis. Vēlāk cilvēkus veda uz dzelzceļa stacijām, kur atradās vagoni, kuros deportējamos veda svešumā. Ceļš bija tāls un grūts, jo vagoni, kurus dēvēja par “lopu vagoniem”, nebija paredzēti cilvēku pārvadāšanai. Ceļā tika pavadītas vairākas nedēļas antisanitāros apstākļos, līdz cilvēki nonāca nometinājuma vietās. Katrai ģimenei un cilvēkam ir savs unikāls stāsts, tomēr katrā ir kaut kas līdzīgs – apstākļi, pārdzīvojumi, notikumi, ko tie piedzīvoja tālajās zemēs.
Fotogrāfija KNM 30881 no Kuldīgas novada muzeja krājuma.
Fotogrāfijā redzama dzīvojamā ēka Omskas apgabalā. Mājā dzīvojusi Jaunzemju ģimene pēc izvešanas. Vidū sēž Anna Jaunzeme no Nīkrāces pagasta "Pakalniem". 1949./1950. g.