DENDROHRONOLOĢIJA PALĪDZ PAPILDINĀT PRIEKŠMETA STĀSTU

03.04.2025.

KNM 15817

Pateicoties muzeja veiksmīgajai sadarbībai ar dendrohronologu Dr. biol. Māri Zundi ir izdevies noskaidrot jaunu un precizēt esošo informāciju par vienu no muzeja atpazīstamākajiem eksponātiem – iespējamajām Kuldīgas pils durvīm.

Greznā ārdurvju vērtne, kas daudzus gadus bijusi apskatāma Kuldīgas novada muzeja ekspozīcijā, ir, iespējams, senākā mākslinieciski dekoratīvā ārdurvju vērtne Latvijā. Likumsakarīgi, ka tā jau daudzus gadus ir saistījusi Latvijas vadošo pētnieku uzmanību. Durvju vērtne eksponēta izstādēs Rīgā un Kuldīgā, ilgstoši bijusi apskatāma Kuldīgas novada muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās. Bauskas pils restaurācijas darbu laikā šīs durvis izmantotas par paraugu atjaunotās hercogu pils ārdurvju izgatavošanā.

Pastāv nostāts, ka šī greznā durvju vērtne nākusi no Kuldīgas pils, vēlāk pārcelta uz kādu pagrabu Kalna ielā. Muzeja inventāra grāmatā priekšmets inventarizēts 1952. gadā. Saskaņā ar leģendu, papildu lirisko nosaukumu “mēra durvis” vai “mēra laika durvis” priekšmets it kā ieguvis mēra laikā, kad aiz tām esot atradušies epidēmijas upuri.

Šo masīvas konstrukcijas koka durvju aizmugures puse sastāv no trim ļoti platiem (~38 cm) vertikāliem dēļiem, kas savienoti ar divu šķērsdzītņu palīdzību. Priekšpusē uznaglots dēļu rāmis ar griezumiem rotāta portāla motīvu centrā. Portāla ailas vieta iedziļināta, un to veido aizmugures puses vidējais dēlis. Durvju dekori ir raksturīgi vēlās renesanses jeb manierisma periodam. Niecīgās krāsojuma paliekas ļauj secināt, ka pirmatnēji durvis bijušas krāsotas tumšsarkanas, pēc tam – vara zaļumā.

Mākslas zinātnieki Ojārs Spārītis un Imants Lancmanis, balstoties uz vizuālo apskati, durvju vērtnes ir datējuši ar 17. gadsimta otro ceturksni, tomēr 2023. gada uzstāšanās laikā Kuldīgā I. Lancmanis norādīja, ka tās varētu būt pat senākas – 16. gadsimta beigu – 17. gadsimta sākuma. Šādu datējumu ir sniedzis arī arhitekts Gunārs Jansons. Ņemot vērā durvju datējumu un grezno veidolu, hipotēzi par durvju saistību ar Kuldīgas pili izteikuši daudzi pētnieki.

2024. gadā, kad par iespējamajām pils durvīm ieinteresējās arī Latvijas vienīgais dendrohronologs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Dr. biol. Māris Zunde, radās iespēja pārliecināties par līdz šim pētnieku izteikto hipotēžu precizitāti.

Dendrohronoloģija (no grieķu valodas: koks + laiks + mācība) ir zinātnes nozare, kas pēta koku gadskārtas un to struktūrā ietverto informāciju vides un tās pārmaiņu raksturošanai, kā arī ar vēstures izpēti saistītu jautājumu risināšanai. Piemēram, dendrohronologi, salīdzinot koku gadskārtu biezumu jeb platumu, var noteikt koka augšanas laiku un reģionu, jo vienas sugas kokiem, kas auguši vienā vietā, gadskārtas mainās līdzīgi, reaģējot uz gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu katrā sezonā.

Tā kā Latvijā līdz šim ir izstrādātas jau vairākas ozola gadskārtu absolūtās hronoloģijas, kuras ir attiecināmas arī uz 16. un 17. gadsimtu un kuras dod iespēju uz konkrētiem kalendārajiem gadiem precīzi attiecināt arī citu attiecīgajā laikposmā augušu vietējo ozolu gadskārtu platuma datus, M. Zunde izteica priekšlikumu precizēt unikālā muzeja priekšmeta hronoloģiju. Tomēr pētījumu gaitā noskaidrojās, ka bez sarežģījumiem neiztikt. Uzsākot pētījumus, pirmais M. Zundes izdarītais atklājums bija saistīts ar materiālu, no kura durvju vērtne bija izgatavota. Izrādījās, ka durvis tika izgatavotas no oša koka dēļiem, nevis ozolkoka, kā tas pētniekiem licies līdz šim. Par laimi iepriekš veiktajos pētījumos ir noskaidrots, ka oša un ozola stumbra ikgadējā radiālā pieauguma pārmaiņu dinamika var būt samērā līdzīga, tādēļ durvju vērtnes dēļu gadskārtu platuma vidējo vērtību laikrindu varēja salīdzināt un sinhronizēt ar iepriekš izstrādātajām ozolu gadskārtu absolūtajām hronoloģijām.

Salīdzinot ar Latvijas un arī Baltijas ozolu gadskārtu absolūtajām hronoloģijām, durvju vērtnes dati būtisku līdzību uzrādīja ar tām ozolu gadskārtu hronoloģijām, kuras attiecas uz plašāku Baltijas valstu kopīgo teritoriju. M. Zunde noskaidroja, ka durvju vērtnes trīs dēļu relatīvi visjaunākā gadskārta bija veidojusies 1577. gadā. Taču jāņem vērā, ka dēļi, izgatavojot durvis, tika apcirsti, tātad vairākas ārējās gadskārtas noteikti ir zudušas.

Ņemot vērā pašreizējos pētījuma rezultātus, dendrohronologs piekrīt publicētajam arhitekta G. Jansona viedoklim, ka durvis, visticamāk, bija ierīkotas Kuldīgas pilī laikā pēc 1596. gada, kad šeit ieradās uz dzīvi hercogs Vilhelms Ketlers, kurš īstenoja ievērojamus pils iekārtošanas darbus.

Sagatavoja Inna Rozentāle, Kuldīgas novada muzeja krājuma

un pētniecības nodaļas vadītāja.